aptupties
aptupties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptupstos | aptupstamies | aptupos | aptupāmies | aptupšos | aptupsimies |
| 2. pers. | aptupsties | aptupstaties | aptupies | aptupāties | aptupsies | aptupsieties, aptupsities |
| 3. pers. | aptupstas | aptupās | aptupsies | |||
Pavēles izteiksme: aptupsties (vsk. 2. pers.), aptupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptupstoties (tag.), aptupšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptuptos
Vajadzības izteiksme: jāaptupstas
1.Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties.
1.1.Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
2.apvidvārds Notupties zem kā.
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un kā jums šķiet, kas par dzīvnieciņu aptupies zem galda?
- Vineta mani gaidīja, aptupusies uz kāpnēm, un vērās lapu juceklī.
- Tas aptupās uz pakaļkājām, kustināja ausis un raustīja degunu, skatīdamies Lenijā.
- Lete viņai par augstu, tad nu viņa uzrāva lindrakus, uzkāpa uz sola un aptupās.
- Aptupos viņam līdzās un sargāju.