aptuntuļot
aptuntuļot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptuntuļoju | aptuntuļojam | aptuntuļoju | aptuntuļojām | aptuntuļošu | aptuntuļosim |
| 2. pers. | aptuntuļo | aptuntuļojat | aptuntuļoji | aptuntuļojāt | aptuntuļosi | aptuntuļosiet, aptuntuļosit |
| 3. pers. | aptuntuļo | aptuntuļoja | aptuntuļos | |||
Pavēles izteiksme: aptuntuļo (vsk. 2. pers.), aptuntuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptuntuļojot (tag.), aptuntuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptuntuļotu
Vajadzības izteiksme: jāaptuntuļo
1.Vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptīt (ar ko).
1.1.Vairākām kārtām, arī nekārtīgi apņemt (ap ko, kam apkārt).
Avoti: LLVV