Hebata
Hebata sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Hebata | Hebatas |
| Ģen. | Hebatas | Hebatu |
| Dat. | Hebatai | Hebatām |
| Akuz. | Hebatu | Hebatas |
| Lok. | Hebatā | Hebatās |
Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā – dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva.
Avoti: Mit