sēļi vēsturisks
sēlis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sēlis | sēļi |
Ģen. | sēļa | sēļu |
Dat. | sēlim | sēļiem |
Akuz. | sēli | sēļus |
Lok. | sēlī | sēļos |
sēliete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sēliete | sēlietes |
Ģen. | sēlietes | sēliešu |
Dat. | sēlietei | sēlietēm |
Akuz. | sēlieti | sēlietes |
Lok. | sēlietē | sēlietēs |
1.formā: daudzskaitlis Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā līdz 13. gadsimtam apdzīvoja teritoriju Daugavas kreisajā krastā (uz austrumiem no tagadējā Vecumnieku novada).
Stabili vārdu savienojumiSēļu valoda.
- Sēļu valoda vārdkoptermins — baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados
2.arī formā: vienskaitlis Šīs cilts, tautības piederīgais.
3.Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
Avoti: LLVV, V1