panslāvisms
panslāvisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | panslāvisms | panslāvismi |
| Ģen. | panslāvisma | panslāvismu |
| Dat. | panslāvismam | panslāvismiem |
| Akuz. | panslāvismu | panslāvismus |
| Lok. | panslāvismā | panslāvismos |
Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līdz ar to secinājums: panslāvisms kā kustība apdraud visu Rietumeiropu.
- Čehi, kategoriski norobežojās no slavofilu un rusofilu piedāvātās panslāvisma definīcijas.
- Horvāti atmeta panslāvismu jau 19. gs. 40. gados un pārorientējās uz Lielhorvātijas ideju.
- Ne mazums ukraiņu atbalstīja panslāvismu, daudzi ukraiņi bija antisemītiski, antipoliski vai antiģermāniski noskaņoti.
- Krievijas loma panslāvisma ģenēzē bija visai īpatna.