garšot
garšot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | garšoju | garšojam | garšoju | garšojām | garšošu | garšosim |
2. pers. | garšo | garšojat | garšoji | garšojāt | garšosi | garšosiet, garšosit |
3. pers. | garšo | garšoja | garšos |
Pavēles izteiksme: garšo (vsk. 2. pers.), garšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: garšojot (tag.), garšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: garšotu
Vajadzības izteiksme: jāgaršo
garžot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana[LV93 ]
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | garžoju | garžojam | garžoju | garžojām | garžošu | garžosim |
2. pers. | garžo | garžojat | garžoji | garžojāt | garžosi | garžosiet, garžosit |
3. pers. | garžo | garžoja | garžos |
Pavēles izteiksme: garžo (vsk. 2. pers.), garžojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: garžojot (tag.), garžošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: garžotu
Vajadzības izteiksme: jāgaržo
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko ar patiku ēd.
Piemēri— Pērku to, kas man garšo.
- — Pērku to, kas man garšo.
- Sīpoli rūķiem ne visai garšoja, bet viņi nebija izlepuši un ēda, ko saimnieka sieva cēla priekšā.
- Arī mums garšo šokolādes olas!
- Kafija viņam gan sevišķi negaršoja, taču, ja klāt pielika daudz piena un cukura, tad nebija tik traki.
- – Vai jums ķiļķēni garšo?
1.1.Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu.
PiemēriKā tad garšo piens?
- Kā tad garšo piens?
- Pēc tam mūsu akā ūdens garšoja pēc petrolejas...
- – Savādi garšo.
2.transitīvs Ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu.
PiemēriEs pat nebiju tos garšojis.
- Es pat nebiju tos garšojis.
- – Es nekad neesmu garšojis sieru, – Šēmass teica.
Avoti: LLVV, LV93, T
Korpusa piemēri:šeit