garšot
Lietojuma biežums :
garšot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
garžot apvidvārds[LV93 ]
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko ar patiku ēd.
Piemēri— Pērku to, kas man garšo.
1.1.Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu; izraisīt noteiktu garšas sajūtu.
PiemēriKā tad garšo piens?
2.transitīvs Ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu.
PiemēriEs pat nebiju tos garšojis.
Avoti: LLVV, LV93, T
Korpusa piemēri:šeit