zvelties
zvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zveļos | zveļamies | zvēlos | zvēlāmies | zvelšos | zvelsimies |
| 2. pers. | zvelies | zveļaties | zvēlies | zvēlāties | zvelsies | zvelsieties, zvelsities |
| 3. pers. | zveļas | zvēlās | zvelsies | |||
Pavēles izteiksme: zvelies (vsk. 2. pers.), zvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zveļoties (tag.), zvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zveltos
Vajadzības izteiksme: jāzveļas
1.Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
1.1.Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) – parasti par lielu, smagu ķermeni.
1.2.apvidvārds Velties, valstīties (gultā).
2.Strauji, ar lielu sparu plūstot, sisties (pret ko, piemēram, par straumi).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuntiene zvēlās atpakaļ tik strauji, it kā kāds būtu cirtis viņai pa seju.
- Kaut kur, krēslā zvēlies,
- Tad nu pirmais kā zveļas no zirga, tā uz vietas lauž sprandu, bet otrs noslīkst akā, kājas vien laukā rēgojas.
- Drīz uz zemi smagi zveļas.
- Dzelmē tu zvelsies!