zvelt1
zvelt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zveļu | zveļam | zvēlu | zvēlām | zvelšu | zvelsim |
2. pers. | zvel | zveļat | zvēli | zvēlāt | zvelsi | zvelsiet, zvelsit |
3. pers. | zveļ | zvēla | zvels |
Pavēles izteiksme: zvel (vsk. 2. pers.), zveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zveļot (tag.), zvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zveltu
Vajadzības izteiksme: jāzveļ
intransitīvs Spēcīgi sist.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvēla, kā sizdams gongu, kas pasludina jaunu laiku sākumu.
- – Daniela iekunkstējās un zvēla ar kladi Gatim pa vaigu.
- – Ufe zveļ tik pamatīgi, ka vairs neesmu formā.
- Žemaitis zibenīgi nometa savu vairogu un izrāvis zobenu ar abām rokām zvēla Sviltim.
- Tētis atlēca atpakaļ un zvēla Hubertam tā, ka tas tūlīt notirināja kājas.