zvelēt
zvelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvelēju | zvelējam | zvelēju | zvelējām | zvelēšu | zvelēsim |
| 2. pers. | zvelē | zvelējat | zvelēji | zvelējāt | zvelēsi | zvelēsiet, zvelēsit |
| 3. pers. | zvelē | zvelēja | zvelēs | |||
Pavēles izteiksme: zvelē (vsk. 2. pers.), zvelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvelējot (tag.), zvelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvelētu
Vajadzības izteiksme: jāzvelē
Spēcīgi vairākkārt sist.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pa purnu zvelē, tā kā veļu velējot.
- Zvelēja nost.
- Un skolniekus viņa cenšas pieglaudīt pa savai spalvai ( jo pretējā gadījienā nāk visas sūdīgās šuves dienas gaismā) – bet skolnieki novēršas no šādas mācību sistēmas, kur pendžas vienvirziena argumentācija priecājas par tiem skolnieciņiem, kas viņai piekrīt, un zvelē uz nebēdu ar divniekiem tos, kas kaut ko apšauba.