zvejvieta
zvejvieta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zvejvieta | zvejvietas |
| Ģen. | zvejvietas | zvejvietu |
| Dat. | zvejvietai | zvejvietām |
| Akuz. | zvejvietu | zvejvietas |
| Lok. | zvejvietā | zvejvietās |
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvejvietu nomenklatūrā ar nozīmes pārnesumu ( pa daļai arī etimoloģiskās semantikas iespaidā) lietoti arī zvejniecības procesa vai guvuma semantikas apelatīvi: luoms ‘vieta, kur zvejo ar vadu’, masts.
- Zvejvietu nosaukumu darināšanā bieži izmanto jau minēto apakšgrupu apelatīvus un, kā konstatējusi Benita Laumane ( skat. Laumane 1996), arī citu grupu nomenklatūras vārdus, kurus vietvārdā iekļauj kā krasta orientierus, taču ir virkne tādu, kurus lieto tikai vietvārdos, kas apzīmē tīklu izmešanas vietu: placis, pleķis, pliķis, vadus vieta, zvejas vieta.
- Lai gan šo grupu var klasificēt vairākās apakšgrupās, tās iedalījumu nav iespējams izveidot viendabīgu, jo ūdens tiek raksturots no visdažādākajiem aspektiem – šie apelatīvi vai nu nosauc kādu ūdens pazīmi ( piemēram, ātrumu, dziļumu), vai specifisku hidroobjekta daļu ( kā atvars, grunts), vai objekta formu ( piemēram, līkumus), vai izmantojuma mērķi ( zvejvietas) utt.
- Dažādas nosaukumu grupas savos darbos, tās nošķirot ar plašāku skaidrojumu un precizējumu, dod B. Laumane: zvejvietu nosaukumi analizēti gan kā īpašvārdi ( toponīmi), gan kā sugasvārdi un termini, bet kāpu, zemesragu, jūras līču nosaukšanai lietots jēdziens apzīmējumi ( Laumane 1996, 2–3), kopumā tos apzīmējot par hidronīmiem, kas uzskatāmi par toponīmijas daļu ( Laumane 1986, 3).
- Latviešu valodniecībā ir dažādi pētījumi par nosaukumiem, līdz šim ir pētīti, piemēram: ēdienu nosaukumi un piena produktu nosaukumi ( Bušmane 1973; 2007), augu nosaukumi ( Ēdelmane 2003), galvas un plecu segu nosaukumi ( Jansone 1999), žogu nosaukumi ( Kurzemniece 2008), zivju, zvejvietu un dabas parādību nosaukumi ( Laumane 1973; 1986; 1996; 2005), profesiju nosaukumi ( Pūtele 2008), krāsu nosaukumi ( Roze 2005).