zvejot
zvejot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvejoju | zvejojam | zvejoju | zvejojām | zvejošu | zvejosim |
| 2. pers. | zvejo | zvejojat | zvejoji | zvejojāt | zvejosi | zvejosiet, zvejosit |
| 3. pers. | zvejo | zvejoja | zvejos | |||
Pavēles izteiksme: zvejo (vsk. 2. pers.), zvejojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvejojot (tag.), zvejošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zvejotu
Vajadzības izteiksme: jāzvejo
1.Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.
1.1.intransitīvs
1.2.sarunvaloda Vilkt, smelt no šķidruma (ko).
1.3.intransitīvs
2.Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vienam prieku sagādā zvejot, citam medīt, vēl kāds nirst.
- Tagad strādāju šūšanas darbnīcā, gludinu drēbes, naktīs dažkārt zvejoju.
- 2006. gadā viņi nogalināja divus zvejniekus, kas zvejoja salas piekrastē.
- Izmantosim Norvēģijā zvejotas zivis, lai ražotu patēriņam gatavu zivju produkciju.
- Zvejot pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs tikai ar murdiem, nevis tīkliem.