zvejot | Tēzaurs

zvejot

zvejot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

1.Iegūt (zivis, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulniekus) ar zvejas rīkiem.

// intransitīvs

// sarunvaloda Vilkt, smelt no šķidruma (ko).

// intransitīvs

2.Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).

Avoti: LLVV