nokrimst
nokrimst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokremtu | nokremtam | nokrimtu | nokrimtām | nokrimtīšu | nokrimtīsim |
| 2. pers. | nokremt | nokremtat | nokrimti | nokrimtāt | nokrimtīsi | nokrimtīsiet, nokrimtīsit |
| 3. pers. | nokremt | nokrimta | nokrimtīs | |||
Pavēles izteiksme: nokremt (vsk. 2. pers.), nokremtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokremtot (tag.), nokrimtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokrimstu
Vajadzības izteiksme: jānokremt
1.Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
1.1.Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad katrs nolīda savā kaktā, un ja nu pavisam vairs nespēja izķeipt, nokrimta kādu sausu maizes donu vai pastrēbās rūgušpienu.
- Ja lācis nokremt apses līdz galam , tad vēlā sēja labi izdosies
- Bet tas bijis resnāks un ilgi , ilgi aizgājis , kamēr nokrimtis
- Bet mironis sācis to žuburu krimst , kur šis galā , un nokrimtis arī
- Simtiem blējošu radībiņu , šķindinot kakla zvaniņus , nokrimstā norā meklē kādu vēl patvērušos smilgu , lai nokostu to līdz ar zemi