šļute
šļute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šļute | šļutes |
| Ģen. | šļutes | šļutu |
| Dat. | šļutei | šļutēm |
| Akuz. | šļuti | šļutes |
| Lok. | šļutē | šļutēs |
Plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis.
Avoti: LLVV, Let
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maksimam Marcinkevičam ar iesauku Šļute,
- ka autori izsmej Šļuti - skat, nepazīst dižo krievu dzejnieku.
- Kas ir bradaksis, šļute, hačets, guculis, zosspārnis, slīperis, adze...
- Tag Archives: šļute
- " Čomos" ar BRADAKSI, draudzējas ar ŠĻUTI, prātīgi aprunājas ar GUCULI, " piesit kanti" ar ADZI, pārmij viedokļus ar HAČETU.