salocīt
salocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saloku | salokām | salocīju | salocījām | salocīšu | salocīsim |
2. pers. | saloki | salokāt | salocīji | salocījāt | salocīsi | salocīsiet, salocīsit |
3. pers. | saloka | salocīja | salocīs |
Pavēles izteiksme: saloki (vsk. 2. pers.), salokiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: salokot (tag.), salocīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: salocītu
Vajadzības izteiksme: jāsaloka
1.Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
1.1.Saritināt, satīt (piemēram, auklu, vadu) lokveidā, gredzenveida; ritinot, tinot (kādu materiālu), izveidot (ko lokveidīgu, gredzenveidīgu no tā).
1.2.Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā).
2.Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt2.
3.sarunvaloda Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu).
Stabili vārdu savienojumiSalocīt (biežāk pielocīt) pūru.
- Salocīt (biežāk pielocīt) pūru vārdkoptermins; joma: folklora — sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turi gultas veļu glīti salocītu vēsā, sausā skapī vai atvilktnē.
- Pie kasēm salocījis un ielicis somā, ka nemaz nevar redzēt.
- Viņš teica, ka to esot salocījis, atpakaļgaitā stumjoties garāžā...
- Rezultātā es savu biļetenu salocīju tā, ka ar gludekli neizgludināsi...
- Neturi svīterus uz drēbju pakaramā, bet glabā tos salocītā veidā.