katastrofisms
katastrofisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | katastrofisms | katastrofismi |
| Ģen. | katastrofisma | katastrofismu |
| Dat. | katastrofismam | katastrofismiem |
| Akuz. | katastrofismu | katastrofismus |
| Lok. | katastrofismā | katastrofismos |
19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vislavas Šimborskas izsmalcinātā ironija, Tadeuša Ruževiča avangardiskais mīlētās dzīves vērojums, Česlava Miloša lielie soļi no jaunības katastrofisma līdz vēlīnajiem dzejnieka un cilvēka sūtības izvērtējumiem – tas viss kopā ar atdzejojumu lasījumiem būs klausāms tiešsaistes lekcijā.
- Bruno Šulca Brunon Schultz un Stanislava Ignacija Vitkeviča Stanis aw Ignacy Witkiewicz daiļradē parādās līdz šim nezināmi toņi daudznozīmju groteskas , filozofiskais katastrofisms
- Civilizāciju katastrofisms
- Gluži otrādi, radīšanas teorijas piekritēji Zemes pagātni izprot katastrofisma jēdzienos, kas paredz, ka Zeme pārdzīvojusi vismaz vienu vispasaules kataklizmu.