Kikimora
Kikimora joma: mitoloģija
Krievu mitoloģijā – mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi.
Avoti: PmV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Koncerta programmā melodiskais tautasdziesmu un tradīciju pazinējs, romantiķis ar plašo krievu dvēseli - Pēteris Čaikovskis un viņa Pirmā simfonija " Ziemas sapņi", klarnetes repertuāra zelta opuss - Borisa Čaikovska Klarnetes koncerts solista Mārtiņa Circeņa un LNSO atskaņojumā, un noslēpumainā Anatolija Ļadova aizraujošie un tēlainie pasaku zīmējumi - ar piestā sēdošo neganto Babajagu, mazo, izspūrušo Kikimoru un burvju noslēpumos mirdzošo apburto ezeru.
- Naktīs Kikimora traucē bērniem gulēt un sapiņķerē dziju.
- Mājās dzirdamos trokšņus sauc par Kikimoras aušanu un uzskata, ka tie liecina par gaidāmu nelaimi.
- Kikimora ( , ) jeb Šišimora ( " Шиши ́ мора") austrumslāvu mitoloģijā ir ļaunais mājas gars, maza un neredzama sieviņa, kas mīt tumsā un mitrās vietās zem grīdas.
- Lūcija Mufis 5 Kikimora 6 Konfūcijs Čentana 7 Minfrīda Ņuris 8 Murmonis Fannija 9