paplēst
paplēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplēšu | paplēšam | paplēsu | paplēsām | paplēsīšu | paplēsīsim |
| 2. pers. | paplēs | paplēšat | paplēsi | paplēsāt | paplēsīsi | paplēsīsiet, paplēsīsit |
| 3. pers. | paplēš | paplēsa | paplēsīs | |||
Pavēles izteiksme: paplēs (vsk. 2. pers.), paplēsiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplēšot (tag.), paplēsīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplēstu
Vajadzības izteiksme: jāpaplēš
1.Neilgu laiku, mazliet plēst.
2.Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un arī kā mantiņu gribēs to izmantot – iekosties, paplēst.
- Ja gadījumā parullē un nepaliek labāk, vienkārši paplēs to rētu.
- Ar karoti ik pa laikam kāpostu apgroza un paplēš lapas.
- Es sevī paplēsu vaļā kaut ko tādu, ko nezināju manī mītam.
- Paplēš kājas un ar stiegrainajām ciskām aptver kapu pauguru.