paplesties
paplesties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | paplešos | paplešamies | papletos, paplētos | papletāmies, paplētāmies | papletīšos | papletīsimies |
| 2. pers. | papleties | paplešaties | papleties, paplēties | papletāties, paplētāties | papletīsies | papletīsieties, papletīsities |
| 3. pers. | paplešas | papletās, paplētās | papletīsies | |||
Pavēles izteiksme: papleties (vsk. 2. pers.), papletieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: paplešoties (tag.), papletīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: paplestos
Vajadzības izteiksme: jāpaplešas
1.Refl. → paplest1.
2.Mazliet palielināties apmēros (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Valdiņš viegli papletās plecos, gatavs aizstāvēt savu vienīgo dārgumu.
- Jūtot, kā zūd līdzsvars, sejā pavīdēja izbīlis, mute papletās saucienam – apžēliņ!
- Frencim gan lāpījums papleties platāks, ar zaļu diegu salāpīts, bet tomēr saskatāms, lai kā to pūlētos aizsegt ar siksnu.
- Sīkaļas vasarraibumainā seja bija sastingusi nupat uznirušā, vēl neredzētā izteiksmē, vien deguna sieniņas ap nāsīm te nedaudz papletās, te noplaka.
- Te vilciens veica spēju pagriezienu un izbrauca atklātākā vietā, kur aiza papletās un tieši priekšā starp diviem melnu koku ūdenskritumiem es ieraudzīju pļavas plašo smaragda sienu; tā cēlās perpendikulāri augšup un laistījās dārgakmeņu mirdzumā, kas šķita vēl jo brīnišķīgāks apkārtnes nožēlojamā izskata dēļ.