izšņakāt
izšņakāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņakāju | izšņakājam | izšņakāju | izšņakājām | izšņakāšu | izšņakāsim |
| 2. pers. | izšņakā | izšņakājat | izšņakāji | izšņakājāt | izšņakāsi | izšņakāsiet, izšņakāsit |
| 3. pers. | izšņakā | izšņakāja | izšņakās | |||
Pavēles izteiksme: izšņakā (vsk. 2. pers.), izšņakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņakājot (tag.), izšņakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņakātu
Vajadzības izteiksme: jāizšņakā
1.Izšņakarēt.
2.Izēst.
Avoti: LLVV, EH