izšņakarēt
izšņakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšņakarēju | izšņakarējam | izšņakarēju | izšņakarējām | izšņakarēšu | izšņakarēsim |
| 2. pers. | izšņakarē | izšņakarējat | izšņakarēji | izšņakarējāt | izšņakarēsi | izšņakarēsiet, izšņakarēsit |
| 3. pers. | izšņakarē | izšņakarēja | izšņakarēs | |||
Pavēles izteiksme: izšņakarē (vsk. 2. pers.), izšņakarējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšņakarējot (tag.), izšņakarēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšņakarētu
Vajadzības izteiksme: jāizšņakarē
1.Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
1.1.pārnestā nozīmē Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un visas atkritumu kastes bomži izšņakarē…
- Pat ledusskapi izšņakarēja.
- Pēc tam, gluži kā pēc pavēles, bērni klusēdami izsējās uz visām pusēm, ienira staļļu pustumsā un komandantūrā — izšņakarēja visus kaktus, šķirstīja papīrus, rāva vaļā atvilktnes un izvandīja sienu.
- Oto no plītspriekšas izšņakarēja oglīti un ar slaidu loku uz ietumsušo tapešu sienas, kur karājās Ārija Skrides " Skats uz Vecpiebalgu" uzvilka tādu kā cepelīnu, kā pažuvušas bekas cepuri.
- Pirms ēkas nodedzināja, es izšņakarēju bēniņus, papildināju savu bibliotēku.