nosist
Lietojuma biežums :
nosist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
Stabili vārdu savienojumiAizmieg kā nosists. Guļ kā nosists (arī beigts).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
1.2.Sasist, parasti stipri (kādu ķermeņa daļu).
2.Sitot, ar sitienu atdalīt nost.
2.1.Sitot panākt, ka (kas) atdalās un nokrīt; sitot panākt, ka (kas) nokrīt, nogāžas.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
2.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst negatīvs, nepatīkams.
3.parasti formā: trešā persona Ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) — par pulksteni.
3.1.intransitīvs
4.parasti formā: trešā persona Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) — parasti par krusu.
4.1.Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) — parasti par krusu.
5.sarunvaloda Iegūt galda spēlē no pretinieka (piemēram, kārti, kauliņu).
6.sarunvaloda Ievērojami pazemināt (piemēram, algu, cenu).
Stabili vārdu savienojumiNosist (arī notriekt) laiku. Nosist (arī notriekt) naudu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri