ieķepēt
ieķepēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieķepēju | ieķepējam | ieķepēju | ieķepējām | ieķepēšu | ieķepēsim |
| 2. pers. | ieķepē | ieķepējat | ieķepēji | ieķepējāt | ieķepēsi | ieķepēsiet, ieķepēsit |
| 3. pers. | ieķepē | ieķepēja | ieķepēs | |||
Pavēles izteiksme: ieķepē (vsk. 2. pers.), ieķepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieķepējot (tag.), ieķepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieķepētu
Vajadzības izteiksme: jāieķepē
1.Iepildīt, ieziest (kur iekšā ko mīkstu, lipīgu); ieķepināt.
Avoti: LLVV, ViV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es sajaucu javu un vectēvs to ieķepēja pamatos, kas bija sākuši plaisāt.
- Pirmie vārdi vēl ieķepēja miglā, bet tad mazpamazām tie sāka kabināties cits pie cita un veidot teikumus.