izsūkāt
Lietojuma biežums :
izsūkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izsūkāju | izsūkājam | izsūkāju | izsūkājām | izsūkāšu | izsūkāsim |
2. pers. | izsūkā | izsūkājat | izsūkāji | izsūkājāt | izsūkāsi | izsūkāsiet, izsūkāsit |
3. pers. | izsūkā | izsūkāja | izsūkās |
Pavēles izteiksme: izsūkā (vsk. 2. pers.), izsūkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsūkājot (tag.), izsūkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsūkātu
Vajadzības izteiksme: jāizsūkā
1.Sūkājot izsūkt.
2.Sūkājot apēst (piemēram, konfekti).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzreizi man sacīs — atlaid mani vaļā, dēliņ, kāds tev labums manas spīles izsūkāt, tāpat bads neatlaidīsies...
- Piesēdusi turpat blakus atvērtajai kastītei, viņa piecēlās tikai tad, kad no aromātiskajām šķēlītēm pāri bija palikušas vien izsūkātas miziņas.
- Giboni padzeras ūdeni, iemērcot savu spalvaino roku ūdens peļķē, kas sakrājusies uz lapām vai vienkārši berzējot roku gar slapjajiem augiem, pēc tam kažoku uz rokām izsūkājot.
- Likās, es vairs nevarētu gulēt ar vīrieti, kuram ir netīras panadzes vai arī kuram ir paradums urbināt degunu un domīgi nopētīt, ko no tā ir izvilcis, kurš, pat par mīlestību runādams, klakšķinās mēli — izsūkājot pagājušo vakariņu atliekas no saviem bojātajiem zobiem.
- Mācos, ka lama Vaņģals nošņauc degunu savā sarkanā apģērba piedurknē, ka, ar akmeni saskaldījis no tugpas izvilktu kaulu, kārumnieciski šmakstinādams, izsūkā smadzenes, ka, tēlainības labad grozīdams šķīvjus un tasītes, mēģina pierādīt nezin kādas mistiskas astronomijas pamatus: Zeme stāv uz vietas, bet Saule ar Mēnesi nevis griežas tai apkārt, bet gan pienāk tuvāk — tad iestājas vasara un, attiecīgi, diena — vai arī attālinās — tādējādi regulējot ziemas un nakts iestāšanos...