izsukāt
izsukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsukāju | izsukājam | izsukāju | izsukājām | izsukāšu | izsukāsim |
| 2. pers. | izsukā | izsukājat | izsukāji | izsukājāt | izsukāsi | izsukāsiet, izsukāsit |
| 3. pers. | izsukā | izsukāja | izsukās | |||
Pavēles izteiksme: izsukā (vsk. 2. pers.), izsukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsukājot (tag.), izsukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsukātu
Vajadzības izteiksme: jāizsukā
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
1.3.Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
2.Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
4.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri izēst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja mati ir spīdīgi un viegli izsukājami, tie ir veseli.
- Tad to ievāc, no mizas noplēš, izsukā, izmazgā.
- un jāļauj izsukāt savu kažoku, jo viņš vairs nav bara vadonis.
- Parasti pietiek to reizi nedēļā izsukāt ar cūkas saru suku.
- Tad izsukā matus.