izsūkt
izsūkt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izsūcu | izsūcam | izsūcu | izsūcām | izsūkšu | izsūksim |
| 2. pers. | izsūc | izsūcat | izsūci | izsūcāt | izsūksi | izsūksiet, izsūksit |
| 3. pers. | izsūc | izsūca | izsūks | |||
Pavēles izteiksme: izsūc (vsk. 2. pers.), izsūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izsūcot (tag.), izsūkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izsūktu
Vajadzības izteiksme: jāizsūc
1.Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Sūcot (parasti ar kādu rīku, ierīci), iztukšot (piemēram, trauku); sūcot (ar kādu rīku, ierīci), iztīrīt.
1.2.Sūcot izdzert (piemēram, šķidrumu); lēnām izdzert (piemēram, šķidrumu).
1.3.Sūcot izdzert (piemēram, trauku); lēnām izdzert (piemēram, trauku).
1.4.Sūcot iegūt (barību) – par dzīvniekiem.
2.Izmantot citu cilvēku darbu; ekspluatēt.
2.1.Iegūt, izmantojot citu cilvēku darbu.
2.2.Izmantot (kāda spēku, enerģiju); būt par cēloni tam, ka (kāds) izlieto (spēku, enerģiju).
2.3.Izmantot (dabas bagātības).
Stabili vārdu savienojumiIzsūkt no pirksta.
- Izsūkt no pirksta sarunvaloda, idioma — stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Svarīgākais, kas jāpaveic pirms ziemas automašīnas salonā – tas jāizsūc.
- Bija sajūta, ka no manis būtu izsūkta visa dzīvība.”
- Pavisam labi, ja pacentīsies putekļus izsūkt arī no matrača malām.
- Viņi ir līdzīgi bitēm, kas izsūc medu no ikkatra zieda.
- Pie tā lielākoties vainīgi tripši, kas izsūc auga sulu. «