nozvelties
nozvelties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozveļos | nozveļamies | nozvēlos | nozvēlāmies | nozvelšos | nozvelsimies |
| 2. pers. | nozvelies | nozveļaties | nozvēlies | nozvēlāties | nozvelsies | nozvelsieties, nozvelsities |
| 3. pers. | nozveļas | nozvēlās | nozvelsies | |||
Pavēles izteiksme: nozvelies (vsk. 2. pers.), nozvelieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozveļoties (tag.), nozvelšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozveltos
Vajadzības izteiksme: jānozveļas
1.Smagi nogāzties.
1.1.Smagi nosēsties.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2005. gadā, sapinusies suņa ķēdē, Rita nozvēlās uz zemes.
- Viens smagi nozveļas blakus, ar savu plecu piegrūzdamies manējam.
- Metāls salocījās, vīrs, palaizdams otu vaļā, nozvēlās uz zolēm.
- Tad es nozveļos uz mīkstas, slidenas, taču grubuļainas lapas virspuses.
- Viņam līdzās nozvēlās drukns zellis rudu bārdu, kas smaržoja pēc pīpes tabakas.