nozvelt
nozvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozveļu | nozveļam | nozvēlu | nozvēlām | nozvelšu | nozvelsim |
| 2. pers. | nozvel | nozveļat | nozvēli | nozvēlāt | nozvelsi | nozvelsiet, nozvelsit |
| 3. pers. | nozveļ | nozvēla | nozvels | |||
Pavēles izteiksme: nozvel (vsk. 2. pers.), nozveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozveļot (tag.), nozvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozveltu
Vajadzības izteiksme: jānozveļ
Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
Avoti: LLVV