nozvelt
nozvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nozveļu | nozveļam | nozvēlu | nozvēlām | nozvelšu | nozvelsim |
2. pers. | nozvel | nozveļat | nozvēli | nozvēlāt | nozvelsi | nozvelsiet, nozvelsit |
3. pers. | nozveļ | nozvēla | nozvels |
Pavēles izteiksme: nozvel (vsk. 2. pers.), nozveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozveļot (tag.), nozvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozveltu
Vajadzības izteiksme: jānozveļ
Ar spēcīgu sitienu nogāzt.
Avoti: LLVV