nozvanīt
nozvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozvanu | nozvanām | nozvanīju | nozvanījām | nozvanīšu | nozvanīsim |
| 2. pers. | nozvani | nozvanāt | nozvanīji | nozvanījāt | nozvanīsi | nozvanīsiet, nozvanīsit |
| 3. pers. | nozvana | nozvanīja | nozvanīs | |||
Pavēles izteiksme: nozvani (vsk. 2. pers.), nozvaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozvanot (tag.), nozvanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozvanītu
Vajadzības izteiksme: jānozvana
1.Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
1.1.Par cilvēkiem.
1.2.transitīvs Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) – par pulksteni, zvanu.
2.parasti formā: trešā persona Dzidri noskanēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pamostos, pirms pulkstenis paspējis nozvanīt – dažas minūtes pāri četriem.
- Kad zvans nozvana, nesaki sev – man tagad nav laika!
- ( Dep. S. Riekstiņš: “ Tev jau sen ir nozvanījis!
- Tie ne vien nozvanīja stundu, bet nospēlēja veselu melodiju.
- Liekas, iet uz baznīcu, jo tikko nozvanījis un iekšā gaišs.