nozvanīt
Lietojuma biežums :
nozvanīt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci).
1.1.Par cilvēkiem.
1.2.transitīvs Ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) — par pulksteni, zvanu.
2.parasti formā: trešā persona Dzidri noskanēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri