šņakāt
šņakāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņakāju | šņakājam | šņakāju | šņakājām | šņakāšu | šņakāsim |
| 2. pers. | šņakā | šņakājat | šņakāji | šņakājāt | šņakāsi | šņakāsiet, šņakāsit |
| 3. pers. | šņakā | šņakāja | šņakās | |||
Pavēles izteiksme: šņakā (vsk. 2. pers.), šņakājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņakājot (tag.), šņakāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņakātu
Vajadzības izteiksme: jāšņakā
1.sarunvaloda Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
2.sarunvaloda Griezt, šķelt, kapāt.
3.apvidvārds Rakņājot meklēt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažs manī palūkojas uzmanīgāk, tad turpina dzert kafiju un šņakāt zobos milzu pīrāgus.
- Tie gardi šņakā lielos kukaiņus."
- Ja nu tik par to reizi, kad ar vectēvu braucām no tirgus vienā tramvajā ar Aspaziju, un dzejniece turpat mums iepretim šņakāja iekšā skābu gurķi.
- šņakā nost vienu kāposta galvu pēc otras
- Ir dzirdēts ka vajag oliņas šņakāt nost.