šņākot
šņākot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņākoju | šņākojam | šņākoju | šņākojām | šņākošu | šņākosim |
| 2. pers. | šņāko | šņākojat | šņākoji | šņākojāt | šņākosi | šņākosiet, šņākosit |
| 3. pers. | šņāko | šņākoja | šņākos | |||
Pavēles izteiksme: šņāko (vsk. 2. pers.), šņākojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņākojot (tag.), šņākošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņākotu
Vajadzības izteiksme: jāšņāko
1.Šņākāt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kas pret gaismu nikni šņāko.
- Kad kalna meži šņākotu;
- tumsa šņāko,
- Jūra šņāko,
- Un šņāko dzestri tam taisni acīs