šņakstēt
šņakstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņakstu | šņakstam | šņakstēju | šņakstējām | šņakstēšu | šņakstēsim |
| 2. pers. | šņaksti | šņakstat | šņakstēji | šņakstējāt | šņakstēsi | šņakstēsiet, šņakstēsit |
| 3. pers. | šņakst | šņakstēja | šņakstēs | |||
Pavēles izteiksme: šņaksti (vsk. 2. pers.), šņakstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņakstot (tag.), šņakstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņakstētu
Vajadzības izteiksme: jāšņakst
1.Radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saprotams, ka viņas nostājās pie ezoterikas plaukta, kur pļāpāja tā, ka šņakst vien.
- Vācieši gan neko neteica, tie ēda speķi, ka šņakst, un beigās mani palaida vaļā.
- Cik noprotu no dažiem importa ķīnizer-botiem, tad Unikoda čarakteri tiek pieņemti ka šņakst vien. - - 11:56, 20 jūlijā, 2010 ( UTC)
- Vienreiz viņai izdevās mani ar visu krēslu piespiest pie sienas; pakaļkājās saslējusies, viņa bija manā augumā, un negantie žokļi šņakstēja man pie pašas sejas.
- Kate liekas klāt kā tāds jenotsuns, šņakst vien. Tā jau viņa ieradusi – ne vārda pār lūpu neizstums, kamēr nebūs apmierinājusi vēdera un citas vajadzības.