šņakstiens
šņakstiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | šņakstiens | šņakstieni |
| Ģen. | šņakstiena | šņakstienu |
| Dat. | šņakstienam | šņakstieniem |
| Akuz. | šņakstienu | šņakstienus |
| Lok. | šņakstienā | šņakstienos |
Īslaicīgs vienreizējs troksnis → šņakstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādus kā izkapts šņakstienus.
- Anu truli sēdēja friziera krēslā un bezpalīdzīgi vēroja, kā ar katru šķēru šņakstienu aiziet arvien tālāk un tālāk no sevis, līdz beidzot vairs nespēj sevi saskatīt.