šņakarēties
šņakarēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņakarējos | šņakarējamies | šņakarējos | šņakarējāmies | šņakarēšos | šņakarēsimies |
| 2. pers. | šņakarējies | šņakarējaties | šņakarējies | šņakarējāties | šņakarēsies | šņakarēsieties, šņakarēsities |
| 3. pers. | šņakarējas | šņakarējās | šņakarēsies | |||
Pavēles izteiksme: šņakarējies (vsk. 2. pers.), šņakarējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņakarējoties (tag.), šņakarēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņakarētos
Vajadzības izteiksme: jāšņakarējas
1.Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
1.1.sarunvaloda Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
2.apvidvārds Ošņāties, ostīt (par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - Tie misionāri arī labprāt šņakarējas gar tādu svaigu miesiņu, tikai slepeni.
- Cilvēki mulsi noskatījās mārtiņbērnos, kas šņakarējās pa kafejnīcu.
- Varbūt tīruma malā bija iekūris ugunskuru un cepināja ezi, kurš, pats sev par nelaimi, bija turpat šņakarējies pa lapām?
- Briedīšu nava, tik viens, tas pats sirmais, labais ragucis, barvedis, šepat mīņājas un šņakarējas, meklē kādu sūnu vai ķērpīti starp kupenām, velti.
- Jo, kaut gan ciemiņi nespēja atšķirt pieklājīgu un nepieklājīgu runāšanu, viņi tomēr saprastu, ja kāds slikti uzvestos – šņakarētos pa putru vai pūstu ar salmiņu pienā burbuļus.