izrīt
izrīt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izriju | izrijam | izriju | izrijām | izrīšu | izrīsim |
| 2. pers. | izrij | izrijat | izriji | izrijāt | izrīsi | izrīsiet, izrīsit |
| 3. pers. | izrij | izrija | izrīs | |||
Pavēles izteiksme: izrij (vsk. 2. pers.), izrijiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrijot (tag.), izrīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izrītu
Vajadzības izteiksme: jāizrij
Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Saule, izrijusi no ieplakām ēnas, glaudīja atnācēju pieres aizvien karstākas.
- izsalkušākie tās plēš vaļā ar zobiem un agresīvi izrij tepat uz vietas.
- Vakarā vēstniecībā notiek pieņemšana, tu ierodies saposies un izrijis puspaciņu leksotanīla.
- Kāpēc mūsu mīlulis atsakās ēst suņa barību, bet kaķa barību izrij visu?
- Pa vidu iestājās neliels klusums, tikai jaunizceptais jūrnieks Āfrikā vai kur nu tur smagi nopūtās pēc trim izrītām viļjamovkām.