izrist1
izrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izrisu | izrisam | izrisu | izrisām | izrisīšu | izrisīsim |
| 2. pers. | izris | izrisat | izrisi | izrisāt | izrisīsi | izrisīsiet, izrisīsit |
| 3. pers. | izris | izrisa | izrisīs | |||
Pavēles izteiksme: izris (vsk. 2. pers.), izrisiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izrisot (tag.), izrisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izristu
Vajadzības izteiksme: jāizris
1.Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa garie mati izrisa pār viņa kalsnajiem pleciem.
- Tāds rezultāts it dabiski izrisa no Lenca jaunās drāmas teorijas un ar to saistītajiem eksperimentiem.
- Zvirbuļi nosēdās uz sieviešu galvām un zaga izrisušās matu šķipsnas, lai tās ievītu savās ligzdās.
- Nevarēju vairs nekā no Jums saņemt, gatavojos atkal drīzumā mēģināt Jūs sastapt mājās, jo nodomāto biju apņēmies izrist.
- Uzskata, ka citrusaugļi, kas ir arī mandarīni, var ietekmēt gan zarnu trakta darbību, izrisot caureju, gan arī radīt alerģisku reakciju.