izripināt
izripināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izripinu | izripinām | izripināju | izripinājām | izripināšu | izripināsim |
| 2. pers. | izripini | izripināt | izripināji | izripinājāt | izripināsi | izripināsiet, izripināsit |
| 3. pers. | izripina | izripināja | izripinās | |||
Pavēles izteiksme: izripini (vsk. 2. pers.), izripiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izripinot (tag.), izripināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izripinātu
Vajadzības izteiksme: jāizripina
1.Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml).
1.1.Ripinot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Pacieties vēl mazliet, es mēģināšu tevi izripināt ārā.
- — Viņu izripināja pa sētas durvīm, — viens no fotogrāfiem sacīja.
- Varēs lielīties un izripināt olas, tādēļ līdzi jāņem pašiem savas jau nokrāsotas olas.
- No meža ceļa izripina kāds noputējis fordiņš.
- Tā nu vis nav, ka Pits savu sarkano « raķeti» nebūtu izripinājis Rīgas ielās.