retardēt
Lietojuma biežums :
retardēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu.
1.1.intransitīvs
2.joma: psiholoģija; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt tādam, kas ir atpalicis fiziskajā vai garīgajā attīstībā; būt tādam, kas noris palēnināti (piemēram, par psihisku procesu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri