uzkrist
Lietojuma biežums :
uzkrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par priekšmetiem.
1.1.Par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.2.Uzpilēt virsū (uz kā, kam).
1.3.Uzsnigt.
2.sarunvaloda Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt1.
2.1.pārnestā nozīmē Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
2.2.pārnestā nozīmē Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
2.3.pārnestā nozīmē Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
3.Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt2.
3.1.Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) — parasti par kaitēkļiem.
4.sarunvaloda Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) — par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
5.Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
7.sarunvaloda Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
Stabili vārdu savienojumiSalna uzkrīt. Strādā, uz acīm pakritis; strādā, uz acīm uzkritis. Uzkrīt kā sniegs uz galvas.
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri