uzkrītošs
uzkrītošs darbības vārds; formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša)Locīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uzkrītošs | uzkrītoši |
Ģen. | uzkrītoša | uzkrītošu |
Dat. | uzkrītošam | uzkrītošiem |
Akuz. | uzkrītošu | uzkrītošus |
Lok. | uzkrītošā | uzkrītošos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uzkrītoša | uzkrītošas |
uzkrītošas | uzkrītošu |
uzkrītošai | uzkrītošām |
uzkrītošu | uzkrītošas |
uzkrītošā | uzkrītošās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | uzkrītošais | uzkrītošie |
Ģen. | uzkrītošā | uzkrītošo |
Dat. | uzkrītošajam | uzkrītošajiem |
Akuz. | uzkrītošo | uzkrītošos |
Lok. | uzkrītošajā | uzkrītošajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
uzkrītošā | uzkrītošās |
uzkrītošās | uzkrītošo |
uzkrītošajai | uzkrītošajām |
uzkrītošo | uzkrītošās |
uzkrītošajā | uzkrītošajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
uzkrītoši apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Divd. → uzkrist.
2.Tāds, kas ievērojami atšķiras no pieņemtajām normām, savdabīgs (piemēram, par cilvēka uzvedību); tāds, kas ir neparasts, pārspīlēti moderns, arī pārāk spilgts (piemēram, par apģērbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo tas uzkrītošāks, jo izteiktāka jaunkundzes vienaldzība pret sabiedrības nopēlumu.
- Ziedi balti ar uzkrītošām dzeltenām putekšņlapām, zied maijā un jūnijā.
- Tie var būt zelta auskari ar akmeņiem, ar uzkrītošāku dizainu.
- Aizkadrā paliek ne tik uzkrītošās situācijas, ar kurām saskaras pirmklasnieks.
- Mulsina uzkrītošā šī darba norakstīšana par grūti saprotamu vai pat nesaprotamu.