plēst1
Lietojuma biežums :
plēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Stiepjot (ko), dažādos, parasti pretējos, virzienos, dalīt (to) atsevišķos gabalos, arī radīt (tajā) plaisas.
1.1.Stiepjot, velkot (ko piestiprinātu, pieaugušu), dalīt (to) nost (no kā).
1.2.Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) — par dzīvniekiem.
1.3.Stiepjot, laužot, arī kožot dalīt nost (auga daļu).
1.4.Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
1.5.Ar strauju kustību ņemt nost (ko).
2.Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
2.1.Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
3.Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka kas kļūst plānāks, caurumains.
4.Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas).
5.Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
6.sarunvaloda Likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz).
7.sarunvaloda, intransitīvs Strauji virzīties.
7.1.Strādāt, darboties strauji, arī ar pūlēm.
8.sarunvaloda; parasti kopā ar: "vaļā" Runāt, dziedāt, arī spēlēt, parasti skaļi.
8.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiPlēsta brūce.
Stabili vārdu savienojumiDzīt (arī triekt, plēst) jokus. Dzīvam ādu plēst nost. Kā vēja plēsts; kā velna plēsts.
Avoti: LLVV, SLG, Lfv
Korpusa piemēri