izsukāt
Lietojuma biežums :
izsukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sukāt un pabeigt sukāt (cilvēka matus, bārdu, galvu).
1.1.Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
1.2.Sukāt un pabeigt sukāt (linus, kaņepājus, arī kažokādu u. tml.).
1.3.Sukājot izveidot (piemēram, matos celiņu).
2.Sukājot iztīrīt (piemēram, gružus, putekļus).
4.sarunvaloda Strauji, ar lielu kāri izēst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri