dirnēt
dirnēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | dirnu | dirnam | dirnēju | dirnējām | dirnēšu | dirnēsim |
| 2. pers. | dirni | dirnat | dirnēji | dirnējāt | dirnēsi | dirnēsiet, dirnēsit |
| 3. pers. | dirn | dirnēja | dirnēs | |||
Pavēles izteiksme: dirni (vsk. 2. pers.), dirniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: dirnot (tag.), dirnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: dirnētu
Vajadzības izteiksme: jādirn
1.Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
1.1.Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
2.apvidvārds Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varu dirnēt viena pati savā dobē un būt mierā ar sevi.
- Skaisti apdarinātajā pavārtē dirn pusaudžu trijotne, sabāzusi dūres jakas kabatās.
- Viņš tūdaļ apvainojās un gāja ar kafijas krūzi dirnēt pie televizora.
- Pārāk izklaidīgi dirn sanāksmēs un nemaz nepūlas apslēpt žāvas poļitruka lekcijās.
- Tu ej lēni, griezies atpakaļ, dirni pie veikalu vitrīnām.