aizkūkot
aizkūkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkūkoju | aizkūkojam | aizkūkoju | aizkūkojām | aizkūkošu | aizkūkosim |
| 2. pers. | aizkūko | aizkūkojat | aizkūkoji | aizkūkojāt | aizkūkosi | aizkūkosiet, aizkūkosit |
| 3. pers. | aizkūko | aizkūkoja | aizkūkos | |||
Pavēles izteiksme: aizkūko (vsk. 2. pers.), aizkūkojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkūkojot (tag.), aizkūkošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkūkotu
Vajadzības izteiksme: jāaizkūko
Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nu lūko mūs posta dzeguze aizkūkot!
- Spējas aizkūkot lakstīgalai patiesi nepiemīt.
- Cēzaram patika sēdēt pie loga ar vīna glāzi rokā un vērot dabas skaistumu, bet, ja pa iluminatoru ieraudzīja kādu nāru, mudīgi aizvilka aizkariņus, lai tā viņu neaizkūkotu.
- Dzeguzes balss nav tik skaista un daudzveidīga kā lakstīgalas balss, taču dzeguze ir radījusi par sevi leģendu, ka viņa toties esot liktenīgāka par lakstīgalu, jo spējot pareģot gadus un varot aizkūkot, ja kabatā nav ne kapeikas un vēderā ne putraima.
- Ja dzeguze kādu aizkūko neēdušu , tad tam to gadu mute smird