aizkuģot
aizkuģot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkuģoju | aizkuģojam | aizkuģoju | aizkuģojām | aizkuģošu | aizkuģosim |
| 2. pers. | aizkuģo | aizkuģojat | aizkuģoji | aizkuģojāt | aizkuģosi | aizkuģosiet, aizkuģosit |
| 3. pers. | aizkuģo | aizkuģoja | aizkuģos | |||
Pavēles izteiksme: aizkuģo (vsk. 2. pers.), aizkuģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkuģojot (tag.), aizkuģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkuģotu
Vajadzības izteiksme: jāaizkuģo
1.Braucot ar kuģi, attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kuģot prom; braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1902. gadā aizkuģoja pat līdz Āfrikai, līdz Keiptaunai.
- Ar aizkarstangu airēdams savu cepuri, es aizkuģoju līdz Skumjām un apsēdos viņām blakus.
- – Visi pīrāgi jau sen aizkuģoja uz Trifelgaras zemesragu, – jautri skaidroja karstais suns.
- Bet kapteinis neizvēlējās ne iet padomju gūstā, ne arī ar kādu motorlaivu aizkuģot uz Zviedriju.
- Kad karš gāja uz beigām, viņš ar sievu aizkuģoja.