aizkūleņot
aizkūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkūleņoju | aizkūleņojam | aizkūleņoju | aizkūleņojām | aizkūleņošu | aizkūleņosim |
| 2. pers. | aizkūleņo | aizkūleņojat | aizkūleņoji | aizkūleņojāt | aizkūleņosi | aizkūleņosiet, aizkūleņosit |
| 3. pers. | aizkūleņo | aizkūleņoja | aizkūleņos | |||
Pavēles izteiksme: aizkūleņo (vsk. 2. pers.), aizkūleņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkūleņojot (tag.), aizkūleņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkūleņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizkūleņo
1.Kūleņojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.2.Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Motocikls, protams, aizkūleņoja.
- Tāda ākstīšanās piedienēja burvju pasaules atstumtajiem, kuri tikai mēģināja tajā iekļūt vai arī nez kādā veidā bija zaudējuši līdzsvaru un izkrituši no tās siltā viduča, aizkūleņojuši līdz pat īstās realitātes saltajai nomalei.
- Tālāk nevadāmais superauto aizkūleņo pa gaisu, uztriecas divām automašīnām pretējā joslā un uzliesmo, pārvērsdamies uguns bumbā.
- Liels daudzkrāsains metamais kauliņš izvēlās no Šīmusa rokas un aizkūleņoja pa galdu
- Kauliņš aizkūleņoja pāri galdam un apstājās pie cilvēkēdāja figūriņas