aizkūleņot
Lietojuma biežums :
aizkūleņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kūleņojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Kūleņot prom; kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
1.2.Aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri