aizkulties1
aizkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkuļos | aizkuļamies | aizkūlos | aizkūlāmies | aizkulšos | aizkulsimies |
| 2. pers. | aizkulies | aizkuļaties | aizkūlies | aizkūlāties | aizkulsies | aizkulsieties, aizkulsities |
| 3. pers. | aizkuļas | aizkūlās | aizkulsies | |||
Pavēles izteiksme: aizkulies (vsk. 2. pers.), aizkulieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkuļoties (tag.), aizkulšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkultos
Vajadzības izteiksme: jāaizkuļas
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.Aizklīst, aizklaiņot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak tu mūžs, gan jau aizkulšos arī ar sabiedrisko transportu!
- – Pagaidi, – Ļoļiks satraucās, – nekā tu neaizkulsies.
- Aizkulties šādu gaisa gabalu – un viss bez jebkādas jēgas!
- Aizkūlos līdz pastam, nosūtīju vēstuli un nosēdos laukā atpūsties.
- Es iešu kājām, gan jau kaut kā aizkulšos.