aizkulties1
Lietojuma biežums :
aizkulties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties; ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.Aizklīst, aizklaiņot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri