Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
sociālvēsturisks
sociālvēsturisks īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.sociālvēsturiskssociālvēsturiski
Ģen.sociālvēsturiskasociālvēsturisku
Dat.sociālvēsturiskamsociālvēsturiskiem
Akuz.sociālvēsturiskusociālvēsturiskus
Lok.sociālvēsturiskāsociālvēsturiskos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
sociālvēsturiskasociālvēsturiskas
sociālvēsturiskassociālvēsturisku
sociālvēsturiskaisociālvēsturiskām
sociālvēsturiskusociālvēsturiskas
sociālvēsturiskāsociālvēsturiskās
Noteiktā galotne
 
Vīriešu dzimte
 Vsk.Dsk.
Nom.sociālvēsturiskaissociālvēsturiskie
Ģen.sociālvēsturiskāsociālvēsturisko
Dat.sociālvēsturiskajamsociālvēsturiskajiem
Akuz.sociālvēsturiskosociālvēsturiskos
Lok.sociālvēsturiskajāsociālvēsturiskajos
Sieviešu dzimte
Vsk.Dsk.
sociālvēsturiskāsociālvēsturiskās
sociālvēsturiskāssociālvēsturisko
sociālvēsturiskajaisociālvēsturiskajām
sociālvēsturiskosociālvēsturiskās
sociālvēsturiskajāsociālvēsturiskajās
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
sociālvēsturiski apstākļa vārds
Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Scenogrāfijas semantika ir daudzslāņaina, un nereti tajā ietvertā simbolika sakņojas ne vien libreta remarkās, bet arī iestudētāju un publikas sociālvēsturiskajā pieredzē.
  • Mērķis vairs nav iemācīt subjektiem tikai un vienīgi lasīšanas un rakstīšanas prasmes, bet gan prasmi kritiski uztvert un izvērtēt lasīto tekstu, saprast, ka nozīmes tekstos ir sociāli konstruētas un ka teksti pastāv sociālvēsturiskos, politiskos, ekonomiskos kontekstos.
  • Tāpat scenogrāfijā ietvertās zīmes un to nozīmes var nebūt tieši saistītas ar oriģinālo operu, bet saistība rodas, klasisko materiālu interpretējot mūsdienu kontekstā un publikas uztverē panākot mijiedarbību starp operas oriģinālo libretu un mūsdienu sabiedrības sociālvēsturiskajām norisēm un to atbalsīm kolektīvajā atmiņā.
  • Būtiski uzsverams, ka promocijas darbā skaidrotās Latvijas sociālvēsturiskajam kontekstam atbilstošās pieejas audzināšanas mērķu definēšanai ( sk. 1.4.3. attēlā) un tām atbilstošie tēva pedagoģiskās kompetences tipi nav strikti datējami laika robežās, bet gan ilustrējami pakāpeniskā mainībā, atklājot ne tikai atšķirīgas, bet arī kopīgas iezīmes.
  • Operā režijas teātris bieži vien nozīmē darbības vietas un laika ( hronotopa) maiņu, nereti projicējot oriģinālo sižetu uz mūsdienu vai 20. gadsimta vēstures notikumu fona, libreta adaptāciju ( galvenokārt titros, ja tādi tiek izmantoti), nereti vardarbības estetizāciju, atsauces uz sociālvēsturisku, bieži vien traumatisku kolektīvo pieredzi.