noēst
noēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noēdu | noēdam | noēdu | noēdām | noēdīšu | noēdīsim |
| 2. pers. | noēd | noēdat | noēdi | noēdāt | noēdīsi | noēdīsiet, noēdīsit |
| 3. pers. | noēd | noēda | noēdīs | |||
Pavēles izteiksme: noēd (vsk. 2. pers.), noēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noēdot (tag.), noēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noēstu
Vajadzības izteiksme: jānoēd
1.Ēdot patērēt (visu ēdamo vai noteiktu tā daudzumu).
1.1.Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
1.2.sarunvaloda Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu).
2.parasti formā: trešā persona Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
2.1.Ļoti bojāt; saēst.
2.2.sarunvaloda Izkausēt (sniegu, ledu) – par sauli.
3.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Iedzelt, iekost (daudzās vietās) – parasti par kukaiņiem.
4.sarunvaloda Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darba vieta, amats, arī dzīvesvieta).
Stabili vārdu savienojumiApēst bez sāls. Noēst laiku. Noēst matus no galvas.
- Apēst bez sāls idioma — vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Noēst laiku sarunvaloda, frazēma — patērēt laiku
- Noēst matus no galvas sarunvaloda — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt2. Sagādāt rūpes, raizes
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo, ja es parādīšu vājumu, mani sabradās un noēdīs.
- Sandra teic, ka olas pāri nepaliek, jo noēd paši.
- Tiesa, noēsta tiek tikai tā zāle, kas aitām patīk.
- Vienā aplokā zāle tiek noēsta, tās var pārdzīt uz otru.
- Tām vienmēr jābūt, citādi vīrieši man “ matus noēdīs”.