Pavasara versija 2025
408 984 šķirkļi
kaitēt1
Lietojuma biežums :
kaitēt [kaĩtēt] 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
Piemēri— Tu spēj tikai kaitēt, tikai kaitēt un muļķa cilvēkus baidīt.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
1.1.Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
PiemēriDomāju, ka man vislabāk norobežoties no šī politiskā akta, kas kaitē Lietuvas attiecībām ar Krieviju.
Saistītās nozīmes
2.joma: jurisprudence Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums kaitētājs
Formanti: -tāj-,-s
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums kaitēklis
Formanti: -kl-,-is
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums kaitēšana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms
atvasinājums kaiteklis
Formanti: -ekl-,-is
Celma veids: Reducēts celms
atvasinājums kaitnieks
Formanti: -niek-,-s
Celma veids: Reducēts celms
atvasinājums kaitējums
Formanti: -um-,-s
Celma veids: Pagātnes celms