kaitēt1
kaitēt [kaĩtēt] 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | kaitēju | kaitējam | kaitēju | kaitējām | kaitēšu | kaitēsim |
2. pers. | kaitē | kaitējat | kaitēji | kaitējāt | kaitēsi | kaitēsiet, kaitēsit |
3. pers. | kaitē | kaitēja | kaitēs |
Pavēles izteiksme: kaitē (vsk. 2. pers.), kaitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaitējot (tag.), kaitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaitētu
Vajadzības izteiksme: jākaitē
1.Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
Piemēri— Tu spēj tikai kaitēt, tikai kaitēt un muļķa cilvēkus baidīt.
- — Tu spēj tikai kaitēt, tikai kaitēt un muļķa cilvēkus baidīt.
- Mindauga tiesības Deltuvā nav stingras, visi apkārtējie valdnieki to vien gaida, kā viņam kaitēt.
- Lai arī cik pelnītu, viņš tik un tā apskaudīs uzņēmēju un gribēs viņam kaitēt.
1.1.Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
PiemēriDomāju, ka man vislabāk norobežoties no šī politiskā akta, kas kaitē Lietuvas attiecībām ar Krieviju.
- Domāju, ka man vislabāk norobežoties no šī politiskā akta, kas kaitē Lietuvas attiecībām ar Krieviju.
- Tas neapšaubāmi Jums kaitēs, jā, jo ar kofeīnu un nikotīnu Jūs sev sabojāsiet sirdi, kuņģi, aknas...
- Lietavas arī mūspusē vietām graudaugu sējumus sagāzušas veldrē, citur tiem kaitējis sausums, bet kopumā graudkopji joprojām var cerēt uz labu ražu.
2.joma: jurisprudence Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit