kaitināt
kaitināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaitinu | kaitinām | kaitināju | kaitinājām | kaitināšu | kaitināsim |
| 2. pers. | kaitini | kaitināt | kaitināji | kaitinājāt | kaitināsi | kaitināsiet, kaitināsit |
| 3. pers. | kaitina | kaitināja | kaitinās | |||
Pavēles izteiksme: kaitini (vsk. 2. pers.), kaitiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaitinot (tag.), kaitināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaitinātu
Vajadzības izteiksme: jākaitina
1.Rīkoties, izturēties tā, lai (kādā) izraisītu nepatiku, arī dusmas.
1.1.Būt ļoti nepatīkamam, aizskarošam, arī tādam, kas izraisa dusmas.
1.2.Stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku).
2.Ķircināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaitinošas šķiet nelielās švīkas, kas radušās no nelieliem smilšu graudiņiem.
- Nu ir tās zeķes kaitinošas, bet tas ir tavs vīrs.
- 11. Vīrieši un sievietes atšķirīgi reaģē uz spalgām un kaitinošām skaņām.
- Mani vienmēr kaitina, kad saka, ka izglītība ir pakalpojums.
- Viņa kaitina mūs un neciena mūsu tradīcijas," sacīja Sutera.